ADVOKĀTU BIROJS RER Lextal Jaunumi

  • Sākumlapa
  • Jaunumi
  • Trauksmes celšanas tiesiskais regulējums, prasības un ieguvumi

Trauksmes celšanas tiesiskais regulējums, prasības un ieguvumi

|
Trauksmes celšanas tiesiskais regulējums, prasības un ieguvumi

Kas ir trauksmes celšana?

2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā, precizējot jomas, kurās par pārkāpumiem īpaši var celt trauksmi. Likuma mērķis nemainīgi ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Trauksmes celšana ir process, kurā trauksmes cēlējs, proti, fiziska persona, kas ir vai bija darba tiesiskās attiecībās vai citās ar darba vai prakses veikšanu saistītās civiltiesiskās attiecībās ar uzņēmumu, tostarp brīvprātīgā darba veicējs, iesniedz ziņojumu par jebkuru darba vai prakses vietā novēroto pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Līdz šā likuma spēkā stāšanās, tika noteiktas 15 darbības jomas, kurās īpaši var celt trauksmi par kaitējumu sabiedrības interesēm, bet tagad šis saraksts ir ticis papildināts, kopā uzskaitot 22 darbības jomas, kas skar jebkuru darba devēju un kuras noteiktas par tādām, kurās ir īpaši svarīgi celt trauksmi (iesniegt ziņojumu), piemēram, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, būvniecības drošības apdraudējums, sabiedrības veselības apdraudējums, pārtikas drošības apdraudējums, darba drošības apdraudējums, vides drošības apdraudējums, pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, privātās dzīves un personas datu aizsardzības pārkāpumi u.c. Vienlaikus paliek spēkā regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs.

Kādā veidā var tikt celta trauksme?

Trauksmi par pārkāpumiem darbinieks pēc saviem ieskatiem var celt, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem, kuram uzticas un kurš viņam šķiet ērtākais:

  • Iekšēji – informējot par pārkāpumu savā darba vietā;
  • Ārēji – informējot par pārkāpumu kompetento institūciju, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, Valsts vides dienestā, Valsts policijā, Konkurences padomē utt.;
  • Ziņojot trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā vai biedrībā vai nodibinājumā, kas, izvērtējot ziņojuma saturu, to nodos kompetentajai institūcijai;
  • Sniedzot informāciju publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā.

Kam ir pienākums izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu?

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir jāievieš ikvienai publiskas personas institūcijai, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām:

  • kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto;
  • kuras darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, neatkarīgi no darbinieku skaita;
  • kuru darbību regulē Eiropas Savienības tiesību akti, kas norādīti Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumos Nr. 96 “Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība”, neatkarīgi no darbinieku skaita.

Atbilstoši trauksmes celšanas tiesiskajam regulējumam iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir jāveido katrai atsevišķai juridiskajai personai, kura atbilst kādai no iepriekš minētajām pazīmēm. Taču gan pašvaldības institūcijas, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, gan vidējie uzņēmumi (50 līdz 249 nodarbinātie) var apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Tiesības apvienoties un veidot kopēju iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ir gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ietilpst konkrētā uzņēmumu grupā (mātes un meitas uzņēmumi, filiāles, u.c. saistītie uzņēmumi), gan citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai uzņēmumi ir saistīti. Šajā gadījumā efektīvu iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbību pilnībā vai daļēji var nodrošināt trešā persona.

Kāpēc iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveide ir uzņēmuma interesēs?

No tiesiskā un praktiskā viedokļa iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošana ir jebkura privātā sektora darba devēja – uzņēmuma interesēs, un šajā gadījumā noteicošais nav tas, vai uzņēmums ietilpst kategorijā, kurā ir noteikts obligāts pienākums izveidot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas esamība mudinās darbinieku ziņot par novēroto pārkāpumu vispirms savā darba vai prakses vietā, nevis attiecīgajā uzraugošajā institūcijā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā, Valsts policijā u.c. Šādā veidā uzņēmumam dod iespēju pirmajiem saņemt informāciju par uzņēmumā veikto darbību / procesu vai atbildīgo personu rīcības neatbilstību normatīvo aktu prasībām, savlaicīgi novērst pārkāpumu un iekšēji risināt tā radītās problēmas. Līdz ar to iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošana nav tikai formalitāte, bet ļaus nākotnē novērst iespējamos zaudējumus, kurus uzņēmuma saimnieciskajai darbībai radītu savlaicīgi nenovērsts pārkāpums, kā arī pasargāt uzņēmuma reputāciju no iespējamā kaitējuma.

Kā nodrošināt iekšējās trauksmes celšanas sistēmas efektivitāti?

Iekšējai trauksmes celšanas sistēmai ir jāatbilst stingrām Trauksmes celšanas likuma prasībām, kas nodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību un sistēmas efektivitāti, veicina atklātību, pasargā trauksmes cēlēju no iespējamajām represijām un nosodošas attieksmes ziņošanas dēļ.

Uzņēmumā ir jābūt viegli pieejamajai, saprotamajai informācijai par trauksmes celšanas sistēmu, tās darbību, trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. No brīža, kad saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, trauksmes cēlēja datiem jābūt stingri aizsargātiem, pieejamiem ierobežotam personu lokam, kuriem šie dati ir nepieciešami tikai Trauksmes celšanas likumā noteiktu darbību veikšanai un pseidonimizētiem, proti, aizklātiem, lai novērstu datu noplūdi. Ikviens trauksmes cēlējs ir savlaicīgi un pēc būtības jāinformē par ziņojuma izskatīšanas gaitu un rezultātu. Ziņojumā minētais iespējamais pārkāpums ir jāizmeklē objektīvi, rūpīgi un neatkarīgi, kā arī uzņēmumam uz pārkāpumu ir atbilstoši jāreaģē.

Kāpēc uzņēmumam ir izdevīgi izmantot ārpakalpojumu iekšējās trauksmes celšanas sistēmas uzturēšanā?

Darbiniekam ir jābūt pārliecībai, ka trauksmes cēlēja ziņojums nonāks tādas personas rokās, kura ir neatkarīga, neitrāla, ar labu reputāciju un pietiekamu darba pieredzi, kura ziņojumu izskatīs rūpīgi un atbildīgi, nodrošinot trauksmes cēlēja konfidencialitāti.

Atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajam tā var būt trešā persona, kura pilnībā vai daļēji nodrošinās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas darbību, piemēram, neatkarīgs uzņēmuma sadarbības partneris, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, auditors, juridisko pakalpojumu sniedzējs vai sabiedriskā organizācija, kas veic trauksmes celšanas ziņojumu monitorēšanu, izskatīšanu, saziņu ar trauksmes cēlēju, ievērojot konfidencialitātes prasības un datu aizsardzības un slepenības ievērošanu, un ziņo uzņēmumam par veicamajiem pasākumiem pārkāpumu novēršanai un atrisināšanai.

Šajā gadījumā atbildība par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu tiek dalīta starp konkrēto uzņēmumu un ārpakalpojuma sniedzēju. Lai arī trauksmes celšanas ziņojuma izmeklēšanas laikā uzņēmumā konstatēto pārkāpumu novēršana ir paša uzņēmuma atbildība, taču ārpakalpojuma sniedzējs var papildus sniegt objektīvus ieteikumus un risinājumus problēmu risināšanā.

Kā zvērinātu advokātu birojs RER Lextal var sniegt palīdzību?

Lai sniegtu uzņēmumiem atbalstu un nodrošinātu efektīvas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi un darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, zvērinātu advokātu birojs RER Lextal sniedz juridisko atbalstu iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošanā un ieviešanā uzņēmumā. Šajā piedāvājumā ietilpst:

  • trauksmes celšanas iekšējās sistēmas dokumentācijas izstrāde;
  • iekšējo noteikumu izstrāde, tostarp, noteikumu par personas datu apstrādi trauksmes celšanas sistēmas ietvaros;
  • instrukcijas izstrāde atbildīgajai personai trauksmes celšanas ziņojumu pārvaldē un apstrādē;
  • atbildīgās personas individuāla apmācība trauksmes celšanas ziņojumu pārvaldē un apstrādē;
  • formu sagatavošana atbilžu sniegšanai trauksmes cēlējiem;
  • darbinieku apmācība un iepazīstināšana ar trauksmes celšanas iekšējo sistēmu;
  • konsultācijas klientam trauksmes celšanas iekšējās sistēmas ieviešanā.

Papildus zvērinātu advokātu birojs RER Lextal sadarbībā ar partneriem, piedāvā iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ikmēneša monitorēšanas pakalpojumu. Izvēloties šo pakalpojumu, ievērojot Trauksmes celšanas likumā noteiktās prasības, klients var vienoties par pilnīgu vai daļēju iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un atbildīgās personas funkciju nodošanu, piemēram, trauksmes cēlēja ziņojumu saņemšana, apstrāde un pseidonimizēšana, saziņa ar trauksmes cēlēju u.c. funkciju nodošanu.

Pēc sākotnējo ieteikumu došanas uzņēmumam saistībā ar turpmāko rīcību attiecībā uz trauksmes celšanas ziņojumu, zvērināto advokātu biroja RER Lextal komanda, vienojoties ar klientu, var sniegt klientam juridisko atbalstu trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai un pārkāpumu izmeklēšanai, kā arī konstatēto likumpārkāpumu un citu juridisko problēmu risināšanai.

Lai uzzinātu vairāk par uzņēmumu saistībām attiecībā uz trauksmes celšanas sistēmu un RER Lextal juridiskajiem pakalpojumiem, lūdzu, sazinieties ar mūsu darba tiesību speciālisti partneri zvērinātu advokāti Liene Pommeri:

Tālr. +371 67280685

E-pasts: pommere@rer.legal

Kontakti

JA JUMS IR KĀDI JAUTĀJUMI, LŪDZAM DROŠI SAZINIETIES AR ZAB RER Lextal
+371 67-280-685
info@rer.legal

Kr. Valdemāra iela 33-1,
Rīga, Latvija, LV-1010

AS “Swedbank”
LV89HABA0551036474683
HABALV22




     

    This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy & Terms of Service apply.

    RER Lextal logotips
    © Zvērinātu advokātu birojs RER Lextal